Kaņepes (zinātniskais nosaukums: Cannabis sativa L.) ir kaņepju augs no Moraceae dzimtas, viengadīgs stāvs augs, 1 līdz 3 metrus augsts.Zari ar gareniskām rievām, blīvi pelēcīgi balti apspiesti matiņi.Lapas plaukstas sadalītas, daivas lancetiskas vai lineāri lancetiskas, īpaši sievišķo augu kaltētie ziedi un trichomes.Kaņepju audzēšanu var noņemt un novākt.Ir mātītes un tēviņi.Vīrišķo augu sauc par Chi, bet sievišķo augu sauc par Ju.
Kaņepes sākotnēji tika izplatītas Indijā, Butānā un Vidusāzijā, un tagad tās ir savvaļas vai kultivētas dažādās valstīs.To arī kultivē vai reducē līdz savvaļai dažādās Ķīnas vietās.Sjiņdzjanā izplatīta savvaļa.
Tā galvenā efektīvā ķīmiskā sastāvdaļa ir tetrahidrokanabinols (saīsināti THC), kam pēc smēķēšanas vai iekšķīgas lietošanas ir garīgas un fizioloģiskas aktivitātes.Cilvēki marihuānu smēķē jau vairāk nekā tūkstoš gadus, un 20. gadsimtā pieauga narkotiku un reliģiju lietošana.
Stumbra mizas šķiedras ir garas un izturīgas, un tās var izmantot linu aušanai vai vērpšanai, virvju izgatavošanai, zvejas tīklu aušanai un papīra izgatavošanai;sēklas tiek spiestas eļļai, ar eļļas saturu 30%, ko var izmantot krāsām, pārklājumiem utt., un eļļas atlikumus var izmantot kā barību.Tradicionālajā ķīniešu medicīnā augļus sauc par "kaņepju sēklām" vai "kaņepju sēklām".Ziedu sauc par "Mabo", kas ārstē sliktu vēju, amenoreju un aizmāršību.Sēnalu un seglapas sauc par “kaņepju mātītes”, kas ir indīga, ārstē pārslodzes traumas, lauž sakrājumus, izkliedē strutas, un to ir tracinoši uzņemt daudzas reizes;lapas satur anestēzijas sveķus, lai sagatavotu anestēzijas līdzekļus.
Izlikšanas laiks: 24.04.2022