Kaņepes (zinātniskais nosaukums: Cannabis Sativa L.) ir Moraceae ģimenes kaņepju augs, ikgadējs taisns garšaugs, 1 līdz 3 metru augsts. Zari ar gareniskām rievām, blīvi pelēcīgi balti apspiesti mati. Lapas plaukstas sadalītas, daivas lancetētas vai lineāras lanceolāta, it īpaši žāvētie sieviešu augu ziedi un trihomi. Kaņepju audzēšanu var noņemt un novākt. Ir sievietes un vīrieši. Vīriešu augu sauc par chi, un sieviešu augu sauc par ju.
Kaņepes sākotnēji tika izplatītas Indijā, Butānā un Vidusāzijā, un tagad tās ir savvaļas vai kultivētas dažādās valstīs. Tas tiek kultivēts vai samazināts arī savvaļā dažādās Ķīnas daļās. Parastais savvaļas Siņdzjanā.
Tās galvenā efektīvā ķīmiskā sastāvdaļa ir tetrahidrokannabinols (īsi THC), kam ir garīgas un fizioloģiskas aktivitātes pēc smēķēšanas vai mutiskas ievadīšanas. Cilvēki vairāk nekā tūkstoš gadus smēķē marihuānu, un narkotiku un reliģiju lietošana ir palielinājusies 20. gadsimtā.
Kāta mizas šķiedras ir garas un izturīgas, un tās var izmantot lina aušanai vai vērpšanai, virvju izgatavošanai, zvejas tīklu aušanai un papīra izgatavošanai; Sēklas tiek piespiestas eļļai ar eļļas saturu 30%, ko var izmantot krāsām, pārklājumiem utt., Un eļļas atlikumu var izmantot kā barību. Augļus tradicionālajā ķīniešu medicīnā sauc par “kaņepju sēklām” vai “kaņepju sēklām”. Ziedu sauc par “mabo”, kas izturas pret sliktu vēju, amenoreju un aizmāršību. Miziņu un breaktus sauc par “kaņepju fenugreeku”, kas ir indīgs, ārstē pārmērīgu traumu, pārtrauc uzkrāšanos, izkliedē strutas un ir satraucoši prasīt daudzas reizes; Lapas satur anestēzijas sveķus, lai sagatavotu anestēzijas līdzekļus.
Pasta laiks: Apr-24-2022