Kanabiss (zinātniskais nosaukums: Cannabis sativa L.) ir kaņepju augs no Moraceae dzimtas, viengadīgs stāvs lakstaugs, 1 līdz 3 metrus augsts. Zari ar gareniskām rievām, blīvi pelēcīgi baltiem, apgrieztiem matiņiem. Lapas plaukstveidīgi sadalītas, daivas lancetiskas vai lineāri lancetiskas, īpaši sievišķo augu kaltētie ziedi un trihomas. Audzējot kaņepes, tās var notīrīt un novākt. Ir sievišķie un vīrišķie augi. Vīrišķo augu sauc par Chi, bet sievišķo augu - par Ju.
Kanabiss sākotnēji tika izplatīts Indijā, Butānā un Centrālāzijā, un tagad tas ir savvaļā vai kultivēts dažādās valstīs. Tas tiek kultivēts vai samazināts līdz savvaļas līmenim arī dažādās Ķīnas daļās. Bieži sastopams savvaļā Siņdzjanā.
Tā galvenā efektīvā ķīmiskā sastāvdaļa ir tetrahidrokanabinols (saīsināti THC), kam pēc smēķēšanas vai iekšķīgas lietošanas piemīt garīga un fizioloģiska aktivitāte. Cilvēki marihuānu smēķē jau vairāk nekā tūkstoš gadus, un narkotiku un reliģiju lietošana 20. gadsimtā ir pieaugusi.
Stublāja mizas šķiedras ir garas un izturīgas, un tās var izmantot linu aušanai vai vērpšanai, virvju izgatavošanai, zvejas tīklu aušanai un papīra ražošanai; sēklas tiek presētas, lai iegūtu eļļu, kuras eļļas saturs ir 30% un ko var izmantot krāsu, pārklājumu u. c. ražošanai, un eļļas atlikumus var izmantot kā barību. Tradicionālajā ķīniešu medicīnā augļus sauc par “kaņepju sēklām” vai “kaņepju sēklām”. Ziedu sauc par “Mabo”, kas ārstē sliktu vēderu uzpūšanos, amenoreju un aizmāršību. Miziņa un seglapas sauc par “kaņepju grieķu sierāboliņu”, kas ir indīgs, ārstē pārslodzes traumas, pārtrauc uzkrāšanos, izkliedē strutas, un ir neticami to lietot daudzas reizes; lapas satur anestēzijas sveķus anestēzijas līdzekļu pagatavošanai.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 24. aprīlis